Elīnas blogs

    tātad, es kā topošā daktere nolēmu, ka ja jau jāpastrādā, tad jāpastrādā slimnīcā. Kā savu mērķi jau no septembra biju izvēlējusies P.Stradiņa KUS (klīniskā universitātes slimnīca).

Tur arī aizgāju un pateicu, ka lietas tādas un tādas- gribu strādāt! Domāju jau, ka būs to darbu sarežģīti dabūt, bet nekā tamlīdzīga, tagad pēc 5 mēnešu strādāšanas tur varu tikai teikt, ka slimnīcā pat pēdējais bomzis dabūs darbu, pēdējā alkoholiķe un pēdējais neaptēstais muļķis, jo darbā pieņemšanas vienīgais kritērijs ir- grib strādāt, vairāk arī jautājumu nav! Nerunāšu par to, ka puse personāla (neskaitot ārstus, tie man vienmēr būs citā plauktiņā, jo viņi ir ideāli! ) dzerstās, staigā pa pagrabu pālī un gāžas no kājām nost. Pagrabstāvs (es runāju par 15. korpusu, jo tajā es strādāju, tā ir lielā rozā māja ka kreisai rokai ejot iekšā pa galvenajiem vārtiem!) ir tas, kas savieno 15. ar 32. korpusu (it kā jauno).

Rītos (ap kādiem 6iem) nav brīnums, ja šinī koridorā ir daži kaķu sh*ti, jo tur dzīvo daudz kaķu uz tām trubām pie griestiem. Vispār stradiņu teritorijā ir nenormāla kaķu komūna.

Tātad, es strādāju angioķirurģijas (asinsvadu) nodaļā (24.), varētu teikt, ka man pat ir pavecies, ka neesmu kaut kādā neiroloģijā, uzņemšanā vai reanimācijā, jo tās nodaļas vienkārši ir prātu graujošas, lai gan manā nodaļā mirstoši pacienti ir retums, reizēm gadās arī tādi. Vakar nodaļā iestājaš viena 1937.gadā dzimusi tante, kurai bija plīsusi aortas aneirisma , viņu ārsti operēja no plkst. 20tiem līdz pulkstenis bija nedaudz pāri pusnaktij, tad vedām viņu uz reanimāciju, bet skumji, jo neko nebija izdevis saglābt un nekādas izredzes viņai neesot. Es tā domāju, cik tāds darbs ir drausmīgs, ja kādu neizdodas glābt tas kaut kā "grauž" cilvēku un neļauj aizmirst, bet prieks par izglābto dzīvību ir notrulināts un tas jau šķiet normāli, ka operācija izdodas un tiek dota otra iespēja dzīvot.

Tā aneirisma izpaužas tā, ka aortā, kurā normāli ir elastīgās šķiedras, kuras ļauj asinsvada lūmenam izstiepties un sarauties tiek vecuma pārmaiņu rezultātā nomainīties ar kolagēnām šķiedrām, kuras nav spējīgas uz pielāgošanos un veidojas tāds kā asinsvada izspīlējums, jo aortā asinis no kreisā kambara tiek izspiestas ar lielu spēku (aortas diamnetrs ir aptuveni 7-10cm!!) un tās sit pa neelastīgā asinsvada sienuņu un tā ar laiku plīst, tad ja to atklāj pa vēlu, tad glābt apcientu vairs nevar, bet ja atklāj tādā stadijā kad var operēt tad to nekavējoties dara un liek tādu kā protēzi. Tai sievietei, kuru operēja vakar nekas nav varēts izdarīt, visi bija tādi nomākti nodaļā.

Lai nu kā, tādi Stradiņi izskatījās pa logu no rīta, no manas nodaļas  

Es esmu izdomājusi iet prom no tā darba un mēģināt ko citu, vai arī nemēģināt, jo pēc 2,5 mēnešiem atkal braukšu uz ASV, nevaru sagaidīt!!!!!! 

     <- NU, VAI NAV LIELISKI, MAN IR PAŠAI SAVA LELLE, BEIIIIDZOOOTTTT

MANĒJAIS!!!

un vēl arī aprakstiņš!

Pilsēta: Centrs, jeb so called strip- galvenā iela uz kuras atrodas gandrīz visi kazino, kuri ir tikai viesnīcu apakšējos stāvos Nav tāda lieta, kā spēļu zāles. The strip ir 3 jūdzes gara iela, vislabāk, loģiski, izskatās naktī. No centra ārā-parasta amerikas pilsēta, tikai tuksnesī. Karstums nereāls, 130 F, celsijos virs 40 sanākot. Kā jau tuksnesī, laikam… Nevaru teikt, ka būtu dārga pilsēta, salīdzinoši ar Latviju nemaz (fashion show mall bija labs). Viesnīcas un kazino vnk super, katri cenšas izdomāt kaut ko interesantāku, lai pievilinātu cilvēkus. Katrai viesnīcai ir sava šovu programma, piem. Venetian (tajā dzīvoju) bija the blue man show, 3 dzeki, kuri nokrāsojušies zili un visk-ko dara, Ceasars Palace bija kaut kāds gigantisks monstrs nevis viesnīca, neskaitāmi šovi, kustīgas statujas un krāsu un formu mainoši griesti, kolonnas utt., Wynn ir pati jaunākā un krutākā viesnīca, kurā vietas jārezervē pusgadu iepriekš, Circus Circus esot veca, bet tur visu laiku tiek rādīti dažādi cirkus šovi, Treasure Island bija baltie tīģeri un Zumantiy, Mistere. Katrai viesnīcai bija sava tēma Luxor bija piramīdas un ēģiptes tēma, Excalibur- viduslaiki, Paris- Parīze, Venetian- Venēcija utt. New York New York viesnīcai cauri gāja rollercoaster, arī Saharai. Stratosphere viesnīcā ir vairāki on the needle (tornī), MGM jeb Metro Goldwin Meyer ir interesanta ar to, ka pieder MGM korporācijai un tā tālāk… ā, vēl man patika vulkāns, kurā ik pa 30 min bija izvirdumi un pirātu kaujas pie Treasure Island un baseins viesnīcā bija nice. Stratosphere viesnīcai ir tāds milzīgs tornis, saucās space needle, tur augšā visādi karuseļi ŠITEN VAR IELŪRĒT un bija tāda interesanta lieta kā ēdiens, nu, tajā stratosfēras viesnīcā bija interesanti, tur ir tāda lieta kas saucās buffet, kurā samaksā 18$ un ēd ko un cik daudz gribi, kaut vai visu dienu, tur bija picas, visu iespējamo vlastu ēdieni (pat kaut kādi krievu, visādi eksotiskie, karoča viss ko var iedomāties, jā, nu daži resnie tur pvadīja savu MAD VEGAS VACATION un ārdījās pa šķīvjiem audzējot riepas, bet nu kas kuram tuvāks!). Vēl bijām downtown, tur ir tādi kazino kā Binions, Four Queens, Golden Nugget, Horseshoe utt., noteikti daudzus vēl neatminos! Vecās tantes tur nepārtraukti gamblingoja, nu vispār bezgala interesanta pilsēta. 

Prostitūcija sit augstu vilni, azartspēles spēlēt drīkst tikai no 21 gada vecuma, bet Las Vegasa arī cilvēkam līdz 21 gada vecumam ir, manuprāt, lieliska pieredze. Vismaz man ar tām 9 dienām pietika. Kad biju es ar savējiem, no 10.07-19.07 man pastāstīja, ka esot t.s klusā sezona, jo nēesot daudz tūristu.. tīri salīdzināšanai tika minēts piemērs, ka tagad esot pārāk karsts, un tūristu tur esot visvairāk decembrī- visi galdi, visi spēļu automāti esot aizsisti pilni. Apkalpojošais personāls viesnīcās galvenokārt meksikāņi un āfrikāņi (etiopieši topā). To varu apgalvot, jo 4 out of 6 cab drivers bija ethiopian un neviens no 40 cilvēkiem, kuriem jautāju nezināja Latvijas atrašanās vietu. That is sad. Vienīgi vēl piebildīšu, ka uz Vegasu braukt gulēt pie baseina ir grēks. Mēs 4 reizes nogājām stripu visā garumā, nu nereāls karstums pat naktī, bet no regrets… nezinu, man tā pilsēta patīk ar visiem ar CSI apsēstajiem tūristiem, kuri kā traki pirka t-kreklus ar tā apdrukām, ar visiem Fat Elvis un parastajiem Elvisiem 5 dolāru sarkana dermantīna kostīmiņos. Man patika. p.s Hilton ir stipri pārslavēts, kaut arī tur nedzīvoju, man tas motelis nepatika. p.p.s autobuss tagad maksāja 9 un patīkamāk bija braukt ar monorail’u, diezgan ierobežotas apskates iespējas, bet man patika, uz grand canyon gribēju braukt, bet visapkārt bija mežu ugunsgrēki + thunderstorm ar nežēlīgu lietu un zibeni, tas bija kaut kas neredzēts, iespēra stardustā, bet tas bija pēdējās 2 dienās. Vētra bija tik liela, ka stratosfērā izrubīja tornī gaismas un k-kādi 5 Vegasas apgabali bija bez elektrības. Atcēla arī helikopteru reisus uz grand canyon (tie maksāja ap 200 $). Vienīgi gribu aizbraukt pēc 2 gadiem kad būs man that magic 21.

Tā nu tas laiks iet un iet, šodien ir svētdiena un rīt ir atkal pirmdiena, kura noteikti būs atkal piebāzta ar kaut ko ekstrēmu. Arvien vairāk un trakāk gribu satikt sīko māsu, cik nu esam runājušas pa skype un msn messendžeri  (logitech webcams vnk ir LABAIIIIIS!) iet viņai ok, viņa mācās Kenai Central High School (Kenai, Alaska, Peninsula county), te jau man sapņos tādas skolas nerādījās, tur cilvēkam tiek dots bezmaz viss, tikai pašam jāgrib paņemt. Daudzi kaut ko saka, ka ASV skolās izglītības līmenis ir zemāks utml., es tam īsti negribu piekrist, jo ir citas metodes mācīšanai, bet katrā ziņā nekas sliktāks tur nav.

Labi, bet fakts ir tāds, ka es esmu neprātīgā sajūsmā par Aļasku un ASV vispār, pēdējā gada laikā tur sabiju kopā kādus 4 mēnešus un sanāca pabūt arī citos štatos, nu, man tur patīk! Vienkārši patīk!

Ķipa jau no school years biju pārliecināta par savu medicīnas studēšanas izvēli, vēl tik pamatīgi nēesmu vīlusies, lai ņemtu apakšējās ekstremitātes pār pleciem, bet domas bija

Vai vai, paldies senčiem, kuri mani uzaudzināja slimnīcās, tā kā nekā cita nemaz neprastu darīt un strados visjaukākais bija 1.semestris 1.kursā (2005./2006.akad.gads) jo nu, grupā esmu pirmajā, tā skaitās tā krutākā ar īpaši attīstītu valodu daivu cerebrucī (cerebrum=galvas smadzenes, b*jā, tas bija grūti iemācāms gabals…). It kā jau netaisnīgi tās grupas sadalīja, jo vnk aizgājām, izpildījām testu ar 100 jautājumiem, ķipa līmenī

I …. to school.

a) going

b) fucking wenting

c) go 

kāroča- "eļementarna, Vatson", kā teica gejs-narkomāns. Bet whatevvvvva looser, man jau bija po kādā grupā tieku, tā kā uzskribelēju pa 20 miņām un izlikos laukā no auditorijas (bomzīīīīīgas…) atstājot svilitāt smadzeni pārējos 287 jaunos dakterīšus. UN, šeku reku kā no gaisa skatos, esmu 1.grupā… oh, well, kā jau teicu WHATEVĀR. Pirmā diena bija interesanta, jo studijas sākās augusta pēdējā nedēļā un kā klausījos RSU tās sākās no k-kāda 4 toļi 5 septemberrrra.

Pirmā nodarbība- ĶĪMIJA… oh, joy or holy shit… man riebjas ķīmija, Saknēns jau skolā bik iemācīja baiļu. Dier pasniedzēja Kazuša gribēja lai mēs pašeipazīstināmies, es jau atkal nokavēju smirdīgo sākumu, bet iepazinos… bija nedaudz jāpasmej kā jaunkundzītes lielijās ar saviem radeim un ko vēl ne, kuri ir ārsti, bet es nejutu vajadzību celt gaismā savu izcelsmi. Kāda starpība, jaukākais, ka bijām 3 latvietes grupā un + grupā bija 1 džeks, kuru gan par džeku nosaukt nevarētu… Pirmājā nedēļā grupu samazināja no 16 uz 13 cilvōōkīm, aizgāja Areta (latviešu meitene) un 2 cittautieši + mana pēdējā cerība Inese aizgāja, jo bija pa grūtu. Tā nu sākās mana cīņa vienatnē ar anatomijas grāmatām un formalīnainiem līķiem.

1.sesija šķita nereāli grūta, taču 2.semestris pagāja kā fiksi. Zīmēju kā mazais bērndārznieks ar zīmuļiem sūda šūniņas (histoloģija) un sajūta bija ok. Ķīmijā prof. KAKSIS (jā, Kaksis…) bija riktīgs kaksis un lika kaut kādos netscape sūdos taisīt un rotēt visādas molekuliņas (organiskā sucks). Fizikā- laikam man visvairāk patika fizikas pasneidzējs- prof. un katedras vadītājs Uldis Teibe- super džeks, ap kādiem 70 laikam viņam, bet nu exī 9 un man pietiek. Atsver sliktās atzīmes

tas ir kortija orgāns, iekšējā auss

nekas nenotiek tāpat… man ir apnicis un reizē nevaru bez tā visa un visiem un dažiem iztikt… vienā vakarā sākas pieauguša cilvēka dzīve, kad jārūpējas pašam par sevi. Tas nebūtu tas ļaunākais, taču apziņa, ka viņu te vairs nav ir biedējoša un zibens ātrumā saraudinoša. Būs labi, visi tā saka… cik reižu jau es nēesmu gaidījusi no citiem šos vārdus, bet tikai šī reize ir nozīmīga… kad notiek kaut kas tāds, tad tikai saprotu cik audz darītu, lai nebūtu šīs sajūtas AK, ES

I love you all

Yuhuuu, pirmais posts!!! tagad skribelēšu katru dienu I wish…
DRAUGIEM.LV